No tautas dzīves apstākļiem līdz priekšmeta pamatraksturam: Ipolita Tēna ideju tiešās un netiešās atbalsis Latvijā. (Latvian)

The article aims to trace the reception of French positivist Hippolyte Taine’s (1828–1893) ideas in Latvian culture, bringing together opinions voiced in Latvian periodicals since the late 19th century up to the 1980s. Aside from direct mentions and assessments, also included are rather similar but sometimes already clearly modified views discovered during the study of Latvian art theory. The core of Taine’s conception is not uniform and comprises quite incongruent elements, allowing the use of his legacy for different aims in various contexts. In addition to an emphasis on the people’s living conditions (milieu, race and moment) as the main factors shaping culture and art, there is also the component of traditional aesthetics, claiming that art is the imitation of nature but focused on the essential character of the object. Taine’s lectures on art were published in Latvian in 1897 and 1918. Most authors who directly referenced Taine’s work, appreciated it as scientifically grounded, while Marxists criticised it as incomplete regarding the class struggle aspect. Unattributed statements similar to Taine’s are found in traditionally oriented articles on art in the early 20th century, but by the 1920s, modernists from the Riga Artists’ Group used Taine’s typical distinction between “Latin” and “Germanic” cultures to extol the former as an example for Latvian art to follow. On the contrary, Taine’s reliance on the national temperament to determine all artistic and cultural manifestations could be used for the propagation of national and realistic art in the 1930s. National specificity as derived from the life conditions and climate proved useful also during the Soviet period to legitimise a limited degree of independence of Latvian art from the Socialist Realist examples imposed by the regime. Taine can certainly be regarded among the best-known and influential French authors in Latvia. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Frāze – “cilvēka gara ražojumi, tāpat kā dzīvās dabas ražojumi, saprotami tikai, vērā ņemot arī apkārtni, kurā tie radušies” ([Tēns] 1897: 9) – izklausās gana mūsdienīgi, lai tās autorība un datējums nebūtu acīmredzami. Piemēram, pārlūkojot Rietumu mākslas vēstures metodoloģiju vismaz pēdējo piecdesmit gadu laikā, pavērsiens no pašvērtīga mākslas objekta apceres uz tā tapšanas un patērēšanas kontekstu sen vairs nav novitāte, bet jau iesakņojusies tradīcija. Angļu filozofs un estētiķis Pols Krouters (Paul Crowther) to dēvējis pat par sava veida dogmatisku “ortodoksiju”, kam bieži trūkst kritiska izvērtējuma (Crowther 1997: 1). Tiesa, salīdzinājumā ar sociālisma “nometnē” vairākas desmitgades valdījušo oficiāli sankcionēto socioloģisko dogmu Rietumu kontekstuālisms var šķist arī vairāk pamatots. Reaģējot uz 20. gadsimta pirmajā pusē valdošajiem formas, autonomijas un ģēnija lomas biežajiem pārspīlējumiem, izplatījās dažādu kritisko un postmoderno teoriju versijas, piemēram, “politika, feminisms, psihoanalīze un teorija” (Fernie 1998: 19) kā jaunās mākslas vēstures interešu centrs, kas turpina piepildīt mākslas izpētes un apceres telpu, reizēm arī reducējot mākslas darbu līdz sociālās vēstures ilustrācijai. Kā noteikta pretreakcija gan notiek arī pievēršanās paša objekta uzmanīgam lasījumam, bremzējot gatavu teorētisku postulātu uzkundzēšanos; interesi un pārvērtēšanu no jauna izpelnās arī savulaik marginalizētie modernisma un formālisma fenomeni (Rose 2019: 1–16). Katrā ziņā bīstamība pārspīlēt konteksta nozīmi, zaudējot pašu mākslas specifiku, tomēr nav iemesls atteikties no konteksta izzināšanas, kas lielākoties var bagātināt un dažādot mākslas izpētē gūtos secinājumus. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Copyright of Letonica is the property of University of Latvia, Institute of Literature, Folklore & Art and its content may not be copied or emailed to multiple sites or posted to a listserv without the copyright holder's express written permission. However, users may print, download, or email articles for individual use. This abstract may be abridged. No warranty is given about the accuracy of the copy. Users should refer to the original published version of the material for the full abstract. (Copyright applies to all Abstracts.)